1870-logu duottarstohpu
Beaivvášgietti duottarstohpu (nr.9)
Duottarstobu huksen ja lanjaid geavaheapmi
Dálu boarrásat oassi lea dat latnja mii lea olgešbealde go boađát sisa. Dat huksejuvvui jagis 1875. Lea vejolaš ahte Skogvesenet (meahcceásahus) lea dan huksen, go jo stohpu oaččui nama Skogstuen (duottarstohpu). Beaivvášgieddi lea sullii 7 miilla Kárášjoga márkanbáikkis máttásguvlui Kárášjoga leagis.
Beaivvášgieddi kárttas: Beaivvášgieddi ja Kárášjohka
Duottarstohpu gaikkoduvvui Beaivvášgiettis ja geasehuvvui Sámiid Vuorká-Dávviriid museaeatnamii jagis 1982. Duottarstohpu lei divoduvvon ja ceggejuvvon olgomuseai 1985s. Restaureren- ja ceggenbarggus oassálaste: Jovnna Ovllá (Jon Ole Andersen), Thorolf Bjørnback, Nils N. Utsi ja Avvo Turunen.
Guldal Jansa Máret -luođi, Beaivvášgieddi: Juoigi, kárášjohkalaš Per Tor Turi.
Norgga Girko- ja skuvlafoanda huksii jagiid 1909–1912 Beaivvášgieddái kapealla mii lei jurddašuvvon boazosápmelaččaid várás. Kapealla lei vihahuvvon 1915:s.
Girko- ja skuvlafoandda (1715–1972) ásaheami váldoulbmilin lei miššunbarggu čađahit sámiid gaskkas.
Sullii jagis 1914 foanda huksii bearráigeahččistobu mas lei sierra latnja báhppii, nu gohčoduvvon báhpakámmár. Jagis 1922 duottarstohpu biddjui Norgga Girko- ja skuvlafoandda vuollái dáinna eavttuin ahte dat galggai leat Álbmotvisti mii galggai leat rabas buohkaide: girkostalliide, sáhtolaččaide, vuovdebearráigehččiide, meahcceásahusa bargiide ja eará ámmátolbmuide. Vuovdebearráigeahččit, meahcceásahusa doaimmahusbargit ja eará virgeolbmot galge beassat duottarstobus ijastallat báhpakámmáris.
Báhpakámmára lassin, mii doaimmai virgeolbmuide guosselatnjan, duottarstobus lei maiddái álbmotlatnja, mii lea gurutbeale go boađát sisa stohpui.
Beaivvášgietti visttit 1900-logus ja ođđa duottarstohpu
Jagis 1936 vuvdojuvvojedje Beaivvášgietti dálut Márjja-Ámmunii (Amund Hansen). Duottarstohpu lei áidna visti mii ii vuvdon. Hansen sirddii daid visttiid iežas ođđa báikái Lásesguiokkanjárgii, Uhcca-Ámmonbáikái, vulobeal Beaivvášgietti. Báikki dárogiel namma lea Grønvold.
Kárta: Lásesguoika: Lásesguoika ja Beaivvášgieddi
Ođđajagimánu 1.beaivvi rájes 1937 gulai duottarstohpu fas Norgga duottarstohpodoaimmahahkii. Lei plána hukset ođđa guosselanja. Girko- ja skuvlafoanda juolludii 500 ruvnnu ođđa stobu huksemii. Almmolaš eiseválddit eai dalle juolludan huksemii lasseruđaid, iige ođđa duottarstohpu huksejuvvon. Báhppa ja eará virgeolbmot fertejedje dan dihtii ijastallat Uhcca-Ámmonbáikkis, Lásesguoikkanjárggas.
Easkka jagiin 1958–1959 huksejuvvui ođđa duottarstohpu Beaivvášgieddái. Boares duottarstohpu dalle árvaluvvui geavahuvvot stállán, dan dihtii go stohpu lei oalle sakka boarásmuvvan iige anihan olbmuid orrumii. Jo jagi 1936 bušeahttaevttohusas sáhttit lohkat ahte Álbmotvisti, dahje boares duottarstohpu, lei nu heittot ahte ii anihivčče ássanvistin obanassiige.
Jagis 1982 boares duottarstohpu gaikkoduvvui ja sirdojuvvui Sámiid Vuorká-Dávviriid museaeatnamii.
Beaivvášgietti duottarstobu galba
Norgga Duottarstohpodoaimmahaga stobut ledje merkejuvvon “Statens fjeldstue” -galbbaiguin (stáhta duottarstohpu).
Beaivvášgietti duottarstobu galba lei dađibahát suoláduvvon museaeatnamis 2013:s.
Čakčat 2019 duottarstobu seaidnái biddjo “Statens fjeldstue”-galba, man musea oaččui Finnmárkku Opmodaga vuorkkás. Dát lea maiddái originála galba, mii gulai eará duottarstohpui.
Berit Åse Johnsen muitala olgomusea birra 2018:s. Govvejeaddji: Jelena Porsanger
(VIDEO)